LVS dalība starptautiskā konferencē Vīsbādenē

Ievietots: 2021-09-29 , Latvijas vācu savienība
No 22. līdz 24. septembrim Vīsbādenē notika 2. starptautiskā konference “Heimatvertriebene und Heimatverbliebene – Zwei Seiten einer Medaille” (No dzimtenes izraidītie un dzimtenē palikušie – vienas monētas divas puses), kurā Latvijas Vācu savienību pārstāvēja Aina Balaško un Ilze Garda.

Daudzās Eiropas valstīs, tai skaitā Latvijā, 2. Pasaules karš pārrāva gadsimtiem ilgušo vācu vēsturi. Divu gadu laikā Latviju pameta gandrīz 70 tūkstoši vācbaltiešu, kas bija nepārvērtējams zaudējums gan aizbraucējiem, gan arī Latvijas valstij un sabiedrībai. Tomēr reti tiek runāts par tiem nedaudzajiem, kas tomēr palika vai vēlākos gados atgriezās nu jau Padomju Latvijā. Padomju Savienībā nebija ieteicams atklāti būt vācietim, tāpēc palikšana vai atgriešanās nozīmēja vismaz daļēju savas etniskās identitātes zaudēšanu, bieži vien pilnīgu asimilēšanos. Līdzīgu vēsturi piedzīvoja arī pārējās valstis, no kurām tikai atgriezti “dzimtenē” vācu tautības iedzīvotāji – Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija u.c.

Turpmākajos vēstures pētījumos pamatā apskatīts, kas notika ar baltvāciešiem, kas aizbrauca no Latvijas, līdzīga attīstība bija arī citās valstīs. Taču pēdējos gados interešu centrā nonākuši ir arī palicēji un viņu stāstu uzklausīšana. Tā, piemēram, Latvijā 2017. gadā Latvijas Kultūras akadēmija uzsāka projektu “Latvija - Heimatland”, kā ietvaros tiek pētīta vācietība Latvijā 20.- 21. gadsimtā, tai skaitā pētījumā iesaistīti pēc 2. Pasaules kara Latvijā palikušie vai vēlāk atgriezušies / ieceļojušie vācieši. Līdzīgi arī šī starptautiskā konference, kas šogad Vīsbādenē notika jau otro reizi, pievēršas aizbraucēju un palicēju tematikai, centrā izvirzot savstarpēju komunikāciju un visu dzīvesstāstu un pieredzes atspoguļošanu, tādējādi bagātinot pastāvošo diskursu.

Esam ļoti priecīgi, ka konferencē varēja piedalīties arī LVS pārstāvji, tādējādi, gan uzzinot citu valstu pieredzi, gan daloties ar Latvijā notiekošo. Šie jautājumi nepastarpināti skar arī biedrību darbu, jo mūsu biedri lielā mērā ir šādu palicēju vai vēlāk iebraukušu vāciešu pēcteči. Kā ir veidojusies vāciskā identitāte, kāda loma bērnībā un vēlāk ir bijusi vācu valodai un kultūrai, ko vācietība nozīmē esošo biedru bērniem un mazbērniem – tie visi ir ļoti svarīgi jautājumi, gan Latvijas vēstures kontekstā, kurā šie aspekti ir maz atspoguļoti un skar daudzas mazākumtautības, gan jo īpaši vācu mazākumtautību biedrību darbam. Tāpēc aicinām visas biedrības un biedrus uzzināt un pierakstīt savus vai sev tuvo dzīves stāstus un pieredzi, kā arī runāt par to biedrību tikšanās reizēs, tādējādi aktualizējot daudzus gadus noklusēto.