Starptautiskās kultūras dienas “Mare Balticum”

Ievietots: 2021-12-07 , VENTSPILS VĀCU KULTŪRAS BIEDRĪBA
Katru rudeni saņemu ielūgumu uz Darmštadti līdzdalībai Vācbaltu kultūras dienās "Mare Balticum”, tās nenotika vienīgi 2020.gadā.

Latvijas Vācu biedrību labais gariņš, referente Gertje Anton, vienmēr mudina mūs šajā pasākumā piedalīties. Uzklausot Gertjes aicinājumu, devos uz Darmštadti un no 19. līdz 21.novembrim izbaudīju kultūras dienu programmu par Baltijas mākslu ar moto “Das, was kommt – erwartet niemand”.

Dalībnieku skaits bija ievērojami mazāks nekā citkārt, bet kultūras dienās Latvija bija labi pārstāvēta. Dalībnieku vidū bija Nora Rutka no latviešu – vācu centra DOMUS RIGENSIS, Mencendorfa nama direktore Ilona Audere, Taisija Hristoļubova un Agnese Frickausa no Liepājas vācu - latviešu tikšanās centra un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes priekšnieks Stefans Meisners.

Kā ierasts, kultūras dienas ievada Vācbaltu savienības priekšsēdētāja un viesu uzrunas. Andreas Hansens bija veltījis daudz laika, lai sameklētu lektorus, un arī pats ļoti labi orientējās izvēlētajā tematikā. Klātesošos viņš iepazīstināja ar vācbaltu mākslinieku gleznu izstādi, kas iekārtota, gaidot kultūras dienu dalībniekus. Sirsnīgu uzrunu teica Achim Güssgen – Ackva no Hesenes Valsts politiskās izglītības centra. Viņš atzinīgi izteicās par to, ka Baltijā dažādos tirgos un pat uz ielas var iegadāties kvalitatīvus mākslas darbus. Viņš izstādei bija atnesis gleznas, kuras pircis Lietuvā.

Hesenes valdības pārstāve darbā ar izraidītajiem un repatriantiem Margarete Ziegler – Raschdorf apliecināja, ka valdības sadarbība ar Vācbaltu savienību turpināsies un labi novērtēja tās darbību.

Jau pirmajā dienā noskatījāmies informatīvu filmu “Brīvības gars, Baltijas māksla laika spogulī”, kas ļāva ielūkoties dažādās kultūras norisēs Baltijā. Parasti kultūras dienu programma ir ļoti piesātināta, to nākas atzīt arī šoreiz, jo otrajā dienā noklausījāmies sešus referātus. Ernst von Waldenfels lekcijā “Varjags no Kurzemes” atklāja daudzas nianses par mākslinieku Nikolaju Rērihu, izsekojot viņa dzīves gājumu, te uzsvars likts uz to, ka viņa tēvs Konstantīns dzimis Paplakā, netālu no Aizputes.

Interesants bija Jürgen Lüder gen.Lühr stāstījums par Jāni Valteru (Johann Walter – Kurau) kā latviešu modernās glezniecības dibinātāju. Kā pierādījums tam, ka bieži vien vācieši iemīl mūsu zemi pēc tās apceļošanas, bija mākslas fotogrāfes Anjas Putensen stāstījums par viņas pieredzi. Kopā ar dzīvesbiedru viņa apmeklējusi muižas Baltijā, tik ļoti iedvesmojusies no redzētā, ka izdevusi fotogrāmatu par muižām četrās valodās – vācu, angļu, latviešu un igauņu, pievienojot stāstus par muižām.

Mari Laanemets, stāstīja par neoficiālo mākslu Igaunijā padomju laikos, kad mākslinieki savā daiļradē centās izmantot modernās mākslas idejas, kas aizgūtas no Amerikas.

Latvijas pārstāvjus ļoti aizkustināja Gerdas Kohl stāstījums “No Kolkasraga līdz Alūksnei” par vizuālo mākslu latviešu ikdienā. Gerdas kundze daudzas vasaras ir pavadījusi Latvijā, izbraukājusi to krustām šķērsām un apgalvo, ka Rīga vien nav Latvija. Viņa cenšas visus pierunāt doties ārpus Rīgas un pa īstam iepazīt Latviju un tās cilvēkus. Gerdas kundze demonstrēja neskaitāmas fotogrāfijas no dažādām vietām, stāstīja par daudziem mākslas darbiem un to autoriem, neslēpa sajūsmu par mūsu zemi. Dienas noslēgumā Merit Kopli no Igaunijas vēstniecības Vācijā stāstīja par igauņu mākslu un mākslas politiku, atskatoties uz igauņu mākslinieku sniegumu padomju laikā un pašreiz. Uzzinājām par jauno Igaunijas mākslas muzeju KUMU un igauņu mākslinieku dalību starptautiskos projektos.

Biezi vien dažādu pasākumu organizatoriem jābūt ļoti radošiem, lai viss noritētu sekmīgi. Tā arī šoreiz pēdējā dienā nācās mainīt dienas kārtību un lekcijas vietā skatījāmies Andreas Kanstein sarūpēto filmu no plašā vācbaltu arhīva. Kultūras dienas “Mare Balticum” sniedz ne tikai daudz papildus zināšanu par plānoto tematiku, tā ir lieliska iespēja satikties ar draugiem, iepazīt jaunas sejas un sajust rudens elpu Darmštadtē.

Māra Kraule