No 2022. gada 15. janvāra līdz 3. aprīlim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA skatāma baltvācu mākslinieka Georga Vilhelma Timma izstāde “Georgs Vilhelms Timms (1820–1895) – mākslinieks, izdevējs, ceļotājs”.

Ar lielu prieku aicnām visus vācbaltu kultūras interesentus apskatīt pašlaik aplūkojamo izstādi, kas ir ne tikai mākslinieciski augstvērtīga, bet arī iepazīstina tās apmeklētājus ar nozīmīgu vācbaltu mākslinieku un patiesu Rīgas patriotu – Georgu Vilhelmu Timmu. “Māksliniekam ir nozīmīga vieta gan Latvijas, gan Krievijas un Vācijas kultūras kartē. Savdabīgs talants, neizsmeļoša enerģija, tieksme pēc nezināmā iezīmē mākslinieka personību un likteni. Viņš visu mūžu pavadījis ceļojumos, atklājot sev jaunas daiļrades jomas, jaunas zemes un dzīves šķautnes. Timma radošo mantojumu veido gleznas, zīmējumi, iespiedgrafika, skices, ilustrācijas, keramika. Izstādē eksponēti ap 200 mākslas darbu no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijām, kā arī 19. gadsimta izdevumi no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas.”

Georgs Frīdrihs Timms ir dzimis Rīgas birģermeistara ģimenē, taču jau 15 gadu vecumā viņš devās uz Pēterburgas Mākslas akadēmiju, kur mācījās batālijas glezniecības klasē. 1844. gadā līdzīgi kā daudzi tā laika mākslas studenti, arī Timms dodas studiju braucienā uz Franciju, kā arī pavada vairākus mēnešus Alžīrijā. Vēlāk Timms dzīvo Pēterburgā un ir glenošanas profesors, kā arī mākslas laikraksta izdevējs, 47 gadu vecuma Timms pārceļas uz Berlīni, kurā arī mirst, taču 1898. gadā viņa pīšļi apbedīti Rīgas Lielajos kapos.

Lai arī Rīga Timmam ir tikai viena no dzīves pieturas vietām, tomēr tieši Rīgai Timms bija īpaši pieķēries, ko apliecina arī viņa testaments. Testamentā Georgs Frīdrihs Timms Rīgas Mākslas muzejam novēlējis ap 250 savu darbu, kā arī 9000 rubļu, kas paredzēti gājēju tiltiņa izbūvei. Timms arī precīzi apraksta, kādam šim tiltam jābūt “Tam jāsākas no bruģētā laukuma pilsētas teātra priekšā un jāiet uz Politehnikuma galvenajām durvīm. Tiltam jābūt no dzelzs, horizontālam, ne šaurākam par Bastejkalna tiltu. Tam vajag stāvēt uz mūra statņiem, un tas jātaisa pēc konkurences ceļā izvēlēta projekta, kuram naudas dāvinātāja piekrīt. Abos tilta galos celiņiem vajag būt taisniem un tā ierīkotiem, lai no tilta ejot nav neērta iešana uz leju.” Ja vēl neatpazināt, šis tilts tiešām arī tika uzbūvēts un ir tagadējais operas tiltiņš, ko 20. gs sākumā sauca par Timma tiltu. Tāpat, lai veicinātu mākslas attīstību Baltijā, 1906. gadā Georga Frīdriha Timma atraitne Emīlija Timma novēlēja Rīgas pilsētai zināmu naudas summu, lai tiktu iedibināta Georga Vilhelma Timma stipendija, uz kuru varēja pretendēt jaunie mākslinieki.

Georgs Frīdrihs Timms, bijis ne tikai atzīts un veiksmīgs mākslinieks, bet arī sirdī rīdzinieks, kura mantojums vēl jo projām pavada rīdziniekus viņu ikdienas gaitās. Tāpēc aicinām šajā laikā, kad tik ļoti ilgojamies pēc labām ziņām, pavasara un kaut kā skaista, doties aplūkot brīnišķīgu izstādi Rīgas biržā.