Sveicam Mildu Antropi nozīmīgajā jubilejā!

Ievietots: 2022-03-31 , Latvijas vācu savienība
2022.gada 21. februārī Ventspils Vācu kultūras biedrības dalībniece Milda Antrope atzīmēja 99 gadu jubileju. Antropes kundze Ventspils Vācu kultūras biedrībā iestājās 2004.gadā un visus šos gadus ir aktīvi piedalījusies biedrības sapulcēs, pasākumos, izbraukumos. Mildas kundze prot vācu valodu, jau padomju laikā savas valodas zināšanas ir likusi lietā, tiekoties ar sadarbības partneriem, tāpēc iesaistījās Ventspils Vācu kultūras biedrībā. Pēdējie divi gadi ir samazinājuši mūsu iespējas satikties, organizēt pasākumus, bet 2021.gada 20.jūnijā tikāmies biedrības tradicionālajās Līgo svinībās, kas nu jau daudzus gadus notiek pie manis Blāzmā. Antropes kundze atbrauca uz šo tikšanos, kā parasti sveica mūs ar saviem interesanta humora apveltītiem izteicieniem, bija daudzu sarunu dalībniece. Viens no viņas teikumiem skan šādi: “Ja nedabū uzdancot, tad tā nu nav nekāda ballīte”. Katru reizi viņa ir izdancinājusi kādu no kungiem, ja nu gadījumā viņi nav iepriekš pratušies un uzlūguši viņu uz deju. Ventspils Vācu kultūras biedrībā esmu organizējusi dažādus braucienus, pasākumus un varu atzīt, ka visbiežāk atbildi “jā” līdzdalībai šajās aktivitātēs no biedrības dalībniekiem, kas nedzied ansamblī “Windau”, esmu saņēmusi tieši no Antropes kundzes. 2015.gada 23.februārī Ventspils Livonijas ordeņa pilī notika dokumentālās filmas “Cita Milda” demonstrācija un tikšanās ar filmas autoriem. Filma uzņemta par mūsu Mildu Antropi, jo viņas vadībā Ventspils ostā izbūvēja naftas pārkraušanas rajona pirmās trīs kārtas. Tolaik vadošus tehniskas specializācijas amatus ieņēmusī Milda Antrope ir teikusi: „Es nebiju karjeras sieviete, es biju darba zirgs. Es nevirzījos mērķtiecīgi uz amatiem, tie paši nāca pie manis. Un tikai nesen es aptvēru, ka mēs tolaik ar savu darbu esam devuši pamatu Ventspils tālākai attīstībai. Pēc pirmo muliņu, bunkurēšanas laukuma un rezervuāru parku izbūves ostā varēja piestāt lieltonnāžas kuģi. Tas bija jauns attīstības posms, kas pavēra ceļu pirmajām naftas kravām.” Filma izseko Mildas kundzes ikdienas gaitas un vēsta par viņas dzīvesstāstu, kuru caurvij gan priecīgi, gan traģiski notikumi. Ja jūs interesē šie vēsturiskie Ventspils ostas veidošanās notikumi un Mildas kundzes līdzdalība šajos procesos, iesaku noskatīties filmu “Cita Milda”. https://www.ventspils.lv/lat/kultura/77713-dokumentala-filma-par-ventspilnieci-mildu-antropi-un-ventspils-ostas-veidosanos Interneta dzīlēs par Antropes kundzi atradu vēl šādas rindas, vēlos ar tām padalīties. “Piecu bērnu ģimenē dzimušās Mildas Antropes dzīves gājums nav bijis rozēm kaisīts. Jaunībā ārstu noteiktās diagnozes pārvilka svītru viņas sapnim kļūt par ārsti, taču Milda nepadevās un meklēja dzīves piepildījumu citās jomās. Vārgā veselība likusi ne vienu vien šķērsli viņas ceļā, taču pretēji ārstu prognozēm studentu gados, ka dzīvot atlicis vien pāris mēnešus, viņa joprojām aktīvi iesaistās sabiedriskos notikumos, kopj dārzu un seko līdzi gan politiskajiem notikumiem valstī, gan arī ostu darbībai un attīstībai. Vairāki Mildas kundzes vadībā būvētie objekti nu jau ir vēsture, jo Ventspils ostas modernizācijas plāns paredzēja to nojaukšanu, taču 1961. gada 30. septembri, kad tika pabeigta naftas pārkraušanas rajona celtniecības pirmā kārta, var uzskatīt par Ventspils kā Latvijas naftas tranzīta galvaspilsētas dzimšanas dienu. “

Antropes kundze, kas bija “Ventspils nafta” galvenā inženiera vietniece kopš 1961. gada, šobrīd vada VNT pensionāru biedrību. Pirms diviem gadiem vēl aktīvi organizēja pensionāru tikšanās, bija panākusi, ka Ventspils Naftas Termināla vadība rūpējas par saviem bijušajiem darbiniekiem. Ar nožēlu gan secināja, ka viņas darba kolēģu gan vairs tikpat kā neesot dzīvo vidū. 2020.gadā solīja arī mani paņemt līdzi ekskursijā, bet pandēmija šos nodomus izjauca

2.februārī īsu brīdi pabiju pie Antropes kundzes, uzkāpu 5. stāvā, kur atrodas viņas dzīvoklis ar numuru 99. Pieminu piekto stāvu mājā, kurā nav lifta, šo ceļu Antropes kundze joprojām mēro, kad pati dodas iepirkties vai pastaigāties. Viesistabu rotā daudz puķu, ziedošas orhidejas un citas istabas puķes. Uz galda dokumentu mapes, par kurām viņa tik nosaka: “Neliek viņi man mieru, grib vēl daudz ko no manis par vēsturi uzzināt”.

Ar apbrīnu klausos viņas padomos, uzmundrinošos teikumos, brīžiem arī kritiskos vērtējumos un ceru, ka Antropes kundze būs stipra un vesela, un mēs kopā priecāsimies viņas 100 gadu jubilejā. Lai šis vēlējums piepildās!

Māra Kraule