Tēzes no simpozija “Mazākumtautības Latvijā. Identitāte. Redzējumi.” paneļdiskusijas Daugavpils 2022. gada 27. oktobris

Ievietots: 2022-12-07 , Latvijas vācu savienība
Tēzes veidotas, balstoties uz paneļdiskusijas dalībnieku sacīto, tomēr nav uzskatāmas par visu dalībnieku vienotu viedokli, drīzāk iezīmē diskursīvu paneļdiskusijas telpu. Saturiski iezīmējas divas daļas – esošās situācijas fiksācija Daugavpilī un Latvijā kopumā un cerības, kas saistās ar nākotni un mazākumtautību vietu un lomu pilsoniskā sabiedrībā.

I Mazākumtautību situācijas raksturojums

Mūsdienu pasaulē vairs nepastāv tikai viena dominējoša identitāte, kā tas, iespējams, bija agrāk. Postmodernajā pasaulē pastāv vairākas identitātes (nacionālā, vietas u.c.identitātes), kas nav savstarpēji izslēdzošas.

Kontraversijas minoritāšu starpā var būt pat lielākas nekā pretrunas attiecībās ar pamatnāciju. Svarīgi meklēt vienojošu platformu, nevis mēģināt savā starpā konkurēt.

Mazākumtautību biedrības vēl jo projām strādā pēc inerces kā to darījušas pēdējos daudzus gadus, tomēr ir sagaidāms, ka tuvākajos 10-20 gados, kad biedrību vadībā notiks paaudžu nomaiņa, biedrību darbs ļoti mainīsies, jo jaunā paaudze nāk ar pilnīgi citu skatījumu. Pašlaik vēl ir grūti spriest, kādas tieši būs šīs pārmaiņas.

Mazākumtautību kultūras mantojums Latvijā var būt absolūti unikāls arī pasaules mērogā – tā piemēram, Daugavpils ir vienīgā pilsēta pasaulē, kurā pastāv 6 vecticībnieku lūgšanu nami, kuri ir nozīmīgs vecticībnieku kultūras centrs ar unikālām tradīcijām. Ilgu laiku šī kultūra ir tikusi izolēta no apkārtējās vides, kas ļāvis saglabāt tās vērtības, tomēr jaunie garīgie līderi apzinās, ka ir svarīgi arī popularizēt savu kultūru un vērtības. Pašlaik Daugavpils vecticībnieku kultūras mantojums piesaista daudzus interesentus no dažādām pasaules malām, tajā skaitā ASV.

Mazākumtautību kopienās aktīvi darbojas ne tikai etniskie mazākumtautību pārstāvji, bet arī citu tautību pārstāvji (bieži tie ir dzīvesbiedri no jauktām ģimenēm, taču nereti arī cilvēki, kuri vienkārši izjūt zināmu tuvību ar kādu konkrētu kultūru un vēlas to praktizēt). Tā piemēram, Daugavpils ebreju kopienā no 150 dalībniekiem aptuveni 50 nav etniski ebreji.

Mazākumtautību organizācijas vienmēr ir aktīvi centušās iesaistīties pilsētas kultūras dzīvē, taču pēc Kovida krīzes vēl jo projām ir jūtams daudz mazāks apmeklētāju daudzums pasākumiem, kuri līdz tam bija plaši apmeklēti. Arī kopējā biedrību aktivitāte un dalībnieku skaits sarūk.

Daugavpils kā mazs Eiropas modelis. Daugavpilī labi sadzīvo vairāk kā 70 etnisko minoritāšu. Mazākumtautību biedrību darbs ir vērsts ne tikai uz etniskās piederības kultivēšanu, bet dara visu iespējamo, lai saglabātu lokālo patriotismu. Konkrētā vieta un etniskā piederība veido unikālu kultūras un identitātes salikumu.

Eiropas Savienības moto - vienoti daudzveidībā – ļoti lielā mērā realizējas tieši Daugavpilī. Runātāja uzsver, ka primāri nejūtas kā krieviete vai Latvijas pilsone, bet tieši daugavpiliete. Lokālā piederība kā pamata identitāte. Lielā mērā to ietekmē arī liels skaists etniski jauktu ģimeņu kas veido jaunu situāciju – etnisko identitāšu saplūšanu.

II Skats nākotnē

Pamatnācijai un mazākumtuatībām jādomā par kopīgu nākotni un vienotiem mērķiem. Ja nebūs vienotu mērķu un redzējumu, nebūs arī kopīgas nākotnes.

Nevajag šķirot cilvēkus pēc tautības un valodas. Katrai grupai ir savas traumas un ir nepieciešama savstarpēja empātija, piedošana un sapratne.

Svarīgi izvairīties no melnbaltas domāšanas, kur lielu lomu spēlē stereotipi. To var veicināt organizējot neitrālus pasākumus kā sporta un ģimeņu pasākumus.

Lai veidotu kopīgu nākotni un vienotu sabiedrību izšķiroša ir komunikācija, sadzirdēt vienam otru. Dažādām iedzīvotāju grupām jābūt dialogā.

Politikas veidotājiem svarīgi saprast un paturēt prātā, ka ne visur Latvijā latvieši ir vairākumā. Daugavpilī diezgan daudzi latviešu valodā ne tikai nerunā, bet pat to nesaprot. Šie cilvēki nes sevī ļoti dziļu ambivalenci - no vienas puses jūtas kā dižas nācijas pārstāvji, no otras puses spēj ātri kļūt par nabaga aizskarto mazākumtautību. Veidojot dialogu ļoti rūpīgi jāpēta situācija. Līdzšinējie integrācijas mehānismi nav līdz galam pārdomāti, ņemot vērā, cik ļoti dažāda ir Latvija.

Etniskās grupas kā vēstures fenomens ir ļoti neilgas, tās savu kulmināciju sasniedza pēc 1. Pasaules kara un relatīvi drīz varētu arī izzust. Nacionālā identitāte varētu kļūt par etniskās identitātes aizvietotāju, piedāvājot visiem valsts iedzīvotājiem drošu identiātes un piederības pamatu. Tomēr vienmēr jāpatur prātā, ka ļoti niansēti jāapskata katras atsevišķās iedzīvotāju grupu intereses.

Salīdzinot ar pirmās brīvvalsts laiku, etniskās minoritātes ir ļoti vāji politiski pārstāvētas. Toreiz līdzās politiskais pārstāvniecībai partiju veidā, pastāvēja arī daudz ciešāka un atbalstošāka sadarbība starp politikas veidotājiem un vismaz vēsturiski lielākajām mazākumtautībām. Būtu vēlams šo tradīciju atjaunot un veidot dialogu.

Svarīgi multikulturālu Latviju uztvert kā bagātību nevis slogu.

Paneļdiskusijas “Mazākumtautības Latvijā. Identitāte. Redzējumi.” video:
https://www.youtube.com/watch?v=RgpBX0vKUPo

Video no priekšlasījumiem: Mazākumtautības Latvijas Republikā: vēstures apskats un mūsdienas Dr. hist., prof. Irēna Saleniece, DU Vēstures katedras profesore
https://www.youtube.com/watch?v=lPtCCfIZXU8

Daugavpils ebreju kopiena Mg. hist., Mg. paed. Josifs Ročko, Daugavpils ebreju reliģiskās draudzes padomes loceklis, muzeja “Ebreji Daugavpilī un Latgalē” direktors
https://www.youtube.com/watch?v=0xx-gdJCN1g

Poļu identitāte Latgales kultūrtelpā Mg. philol. Andris Kazjukevičs, DU Rusistikas un slāvistikas katedras lektors
https://www.youtube.com/watch?v=sqG3AZR8DyA&t=23s

Ceturtais gadsimts labu kaimiņu attiecībās: vecticībnieki Latvijā Ina Kirņičanska, novadpētniece, vecticības vēsturniece, DU Humanitārās fakultātes doktorantūras studente
https://www.youtube.com/watch?v=ibO7GjN0CMI

LU Akadēmiskās bibliotēkas atbalsts mazākumtautībām Latvijā Dr. h.c. philol. Venta Kocere, LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore
https://www.youtube.com/watch?v=wyfZ0TjDb1k

Simpozija materiāli ir sagatavoti ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild biedrība “Latvijas Vācu savienība”.