Saruna ar Taisiju Hristoļubovu

Ievietots: 2021-08-31 , Latvijas vācu savienība
Ar Taisiju Hristoļubovu no Liepājas esmu tikusies ļoti bieži: Vācu biedrību vadītāju forumos, sanāksmēs, Baltijas valstu vācu biedrību dziesmu svētkos un citos kopīgos pasākumos gan Liepājā, gan Ventspilī. Bieži kopā piedalījāmies vācbaltu konferencēs Darmštadtē, kur 2019.gada 24.novembrī Taisija Hristoļubova saņēma Vācbaltu savienības Pateicību par nesavtīgu vācu kultūras popularizēšanu un draudzīgu attiecību veidošanu ar Vāciju.

Turpinot sarunu ciklu ar aktīviem Vācu biedrību cilvēkiem Latvijā, dodu iespēju visiem tuvāk iepazīties ar Taisijas Hristoļubovas veikumu.

Kas tevi saista ar Vāciju?
Ar Vāciju mani saista mana profesija, ko es ieguvu LVU Svešvalodu fakultātē. Es esmu humanitāro zinātņu magistrs vācu filoloģijā ar vācu valodas pasniedzējas kvalifikāciju. Tas man ir iemesls ne tikai nemitīgi padzilināt savas zināšanas par Vāciju, ko esmu iemīlējusi, bet arī aktīvi lietot vācu valodu, saskaroties ar šīs valodas nesējiem. Tādējādi centos veidot saviem audzēkņiem dabīgas valodas situācijas to pielietojot, jo valodu nevar atraut no tās izcelsmes zemes.

Kāpēc tu vēlējies, vai kas tevi pamudināja darboties vācu kultūras biedrību kustībā Latvijā?
Pēc augstskolas beigšanas 1970. gadā nokļuvu Liepājā, uzsāku darba gaitas 5. vidusskolā ar padziļinātu vācu valodas apmācību, tur nostrādāju 22 gadus. Drīz vien mani izvirzīja par draudzības kluba vadītāju ar uzsvaru uz ārpus stundu pasākumiem vācu valodā.
1989. gadā reiz skolas telpās sapulcējās liepājnieki ar vācu saknēm un izveidoja Liepājas Vācu biedrību. Biedrība ieguva telpas Toma ielā, bet sadarbību ar mūsu vācu skolu nepārtrauca. Man nācās biedrību vairākkārt atbalstīt ar skolas audzēkņu līdzdalību pasākumos ne tikai Liepājā, bet arī Rīgā. Es uzzināju, kuri skolas audzēkņi ir ar vācu izcelsmi, izveidoju šo skolēnu grupu un iesaistīju Vācu biedrības pulkā. Tas ļoti papildināja un bagātināja Vācu biedrības darbību.
1992. gadā es kļuvu par ārējo sakaru referenti Liepājas pilsētas domē, turpināju sadarbību ar vācu kopienu jaunā līmenī. Bieži viesojos Liepājas Vācu biedrībā, kas 1993. gadā pēc Liepājas partnerpilsētas Darmštates draugu iniciatīvas tika pārveidota par Liepājas vācu - latviešu tikšanās centru un ieguva telpas Stendera ielā. Liepājas vācu - latviešu tikšanās centrs bija atvērts jebkuram interesentam. Tā es pati arvien biežāk iegriezos tikšanās centrā, pēc toreizējā biedrības vadītāja iniciatīvas palīdzēju rīkot dažus pasākumus, iesaistot manus mūzikas koledžas audzēkņus un dažas kolēģes. 2000. gadā kļuvu par šīs kultūras biedrības biedri, bet 2002. gada pavasarī mani ievēlēja par Liepājas vācu - latviešu tikšanās centra priekšsēdētāju. Rudenī uz diviem gadiem man vēl uzticēja Liepājas Vācu biedrību asociācijas priekšsēdētājas goda posteni.
Tā es iesaistījos Vācu kultūras biedrību kustībā Latvijā.

Kādi ir labākie darbi, ko esi paveikusi, darbojoties Liepājas vācu-latviesu tikšanās centrā?
Tas man būtu grūts uzdevums - atcerēties visu to, kas labs ir paveikts šajos 14 gados. Noteikti objektīvāk to varētu pateikt mūsu biedrības biedri, īpaši tie, kuri diemžēl vairs nav starp mums. Visu cieņu viņiem!
Nav iespējams saskaitīt un man negribas nevienu apgrūtināt ar garām labo darbu uzskaitēm. Bez tam no 2016. gada es vairs neesmu mūsu biedrības priekšsēdētāja, tikai dalībniece. Ir saglabājušies vairāki fotoalbumi, daudzi avīžu raksti un atsauksmes, pat daži audio- un videoieraksti, dokumenti, atskaites, kā arī goda raksti un pateicības, labie vārdi biedrības viesu grāmatā, kas liecina par biedrības daudziem labiem darbiem, ja kādam tas interesē.
Jāatzīst, ka šīs neskaitāmās aktivitātes ir mūsu visu kopīgs darbības rezultāts, bet es kopā ar valdi cenšos dažādot mūsu biedrības darbības veidus, atbilstoši mūsu biedrības statūtiem, nemitīgi ceļot biedrības darba līmeni. Vēlamies ieinteresēt mūsu biedrus darboties visu labā, kā arī draudzīgi sadarboties ar pārējām Vācu biedrībām. Tā mums izdevās piesaistīt biedrībā arvien jaunus biedrus, starp kuriem bija vairāki mani audzēkņi, daži kolēģi un manas ģimenes locekļi. Manā darbības laikā galvenais uzsvars bija likts uz vācu valodas un kultūras popularizēšanu un vācu kultūras mantojuma izzināšanu Liepājā un Kurzemē, kas ir mūsu visu bagātība. Sistemātiski un aizrautīgi veicam izglītojošo darbu tautu savstarpējas sapratnes veicināšanā. Esmu bijusi dažādu projektu vadītāja. Par īpašu sasniegumu varam uzskatīt vairākas mūsu divvalodīgu izdevumu publikācijas, ko paveicām sadarbībā ar vācu draugiem. Šie darbiņi veicina arī mūsu pilsētas un zemītes atpazīstamību pasaulē un savstarpējo cieņu, par ko man, kā projektu vadītājai, ir liels prieks, jo bez pagātnes nav nākotnes!

Māra Kraule, Ventspils Vācu kultūras biedrības vadītāja